13. decembris - Raksts LAIKS avīzē: Kāpēc latviešu dziesmu svētki Amerikā ir svarīgi?

(Laikraksts LAIKS, 2016. gada 17. decembris – 23. decembris, 1. lpp.)

MARISA GUDRĀ, XIV Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku ASV Rīcības komitejas priekšsēde

Pagājušajā rudenī, pēc tam, kad bija aizritējuši Rietumkrasta Dziesmu svētki San Jose, izskatījās, ka vairs nebūs Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku Amerikas Savienotajās Valstīs, vienas no mūsu, Amerikas latviešu, visspēcīgākajām tradicijām un grandiozākajiem notikumiem. Amerikas latviešu svētku karogs svētku nobeigumā vienkārši nevienam netika nodots... Tas atradās kādam rīkotājam skapī, un visi domāja – nez, vai tas vispār kādam būs vajadzīgs, pirms Kanada turpina savu svētku tradiciju 2019. gadā, pēc Latvijas Simtgades svinībām. Vai tad tiešām latviešu dziesma un deja būtu tik „izfiltrēta” no caurmēra Amerikas latvieša dzīves, ka nebūtu vairs koristu, dejotāju, sabiedrisko darbinieku, lai sarīkotu šos svētkus, pat pēdējo reizi pirms Latvijas Simtgades?! Vai brīvā valstī mums šīs kultūras vērtības vairs neko daudz nenozīmē? Tā nav gan – esmu dzirdējusi, ka citas pilsētas arī sākušas domāt par svētku rīkošanu. Man vienkārši laimējās, ka varēju atrast vairākus talantīgus un dedzīgus draugus un paziņas no Austrumkrasta pilsētu latviešu sabiedrībām, kuŗi bija ar mieru veltīt savu dārgo laiku svētku plānošanai. Nav tā, ka mums visiem latviešu kultūras mantojums nav vairs svarīgs, ka mūsu ierocis novājināts, sastopoties ar chaotiskās, modernās pasaules ietekmēm! Mēs tomēr varam būt tie „brīvas tautas auklētāji”, kas minēti Ausekļa dzejā „Gaismas pils”!

Pāris beidzamās Amerikas latviešu paaudzes ir jutušas, ka viņām ir pienākums informēt amerikāņus, citus nelatviešus par Latvijas brīvības cīņām, par tās neapšaubāmo neatkarību un latviešu kultūru. Vērojot Latviju pāri jūrai, mēģinām ietekmēt Amerikas valdības lēmumus, lai šī varenā valsts turpinātu sargāt Latvijas robežas, – tad kāpēc gan mums nav pienākums sargāt arī Latvijas kultūras tradicijas?! Tas ir pirmais iemesls, kāpēc ir svarīgi uzturēt Amerikas latviešu Dziesmu svētku tradiciju – kā brīvas tautas auklētāji citā zemē mēs nodrošinām, ka tradicija pastāvēs.

Arī Latvijas Kultūras ministrija rūpējas par mūsu Dziesmu un deju svētkiem Amerikā. Kaut gan lielākā daļa Baltimoras svētku budžeta ir balstīta uz biļešu kases ienākumiem (tātad – budžets pilnīgi atkarīgs no Amerikas latviešu sabiedrības intereses un vēlmes baudīt šos svētkus), un vairākas vietējās organizācijas, īpaši pieminot ALA un Daugavas Vanagu apvienību, ir veltījušas ievērojamas summas nākamā gada svētkiem, financiāls atbalsts ir vēl nepieciešams. Kultūras ministrija ir atbalstījusi Baltimoras svētkus ar lielu ziedojumu no īpaša fonda saskaņā ar konkursu „Dziesmu un deju tradicijas ilgtspējas nodrošinājumam un latviešu kultūras pieejamībai ārvalstis”, uz kuŗu mūsu Rīcības komiteja pieteicās pagājušajā novembrī.

Otrais iemesls, kāpēc glabāt Amerikas latviešu Dziesmu svētku tradiciju, ir tas, ka tie ir mūsu, Amerikas latviešu sabiedrības, Gaismas pils. Bez šiem svētkiem vietējām tautasdeju kopām un koŗiem nav cita liela sarīkojuma, kam gatavoties. Vai ģimene spēs bērniem bez skolas mācībām šīs tradicijas iemācīt? Ja mūsu Dziesmu svētki, Mūsu Gaismas pils, nogrimtu, pazustu, ir iespējams, ka mēs vairs nespētu saredzēt kādu mērķi mūsu sabiedriskajam darbam un mūsu saite ar latviešu kultūru izdzistu.

Lepojos ar to, ka mēs esam savu Dziesmu svētku tradiciju saglabājuši. Redzot, ka tik daudzi cilvēki ir gatavi veltīt laiku un enerģiju, lai šos svētkus sarīkotu tik īsā laika posmā, man šķiet, ka varbūt pirmo reizi Amerikas latviešu sabiedrība saprot, ko mēs varētu zaudēt. Iesākām svētku tradīciju Amerikā ar 22 koŗiem un 5000 skatītājiem pirmajos svētkos Čikāgā 1953. gadā. Līdz 1973. gadam, līdz piektajiem svētkiem Klīvlandē koŗu skaits bija pieaudzis līdz 52, un skatītājos bija 10 000. Nākamgad, četrpadsmitajos svētkos Baltimorā sagaidām 15 līdz 20 koŗus (ap 400 dziedātāju), ap 20 tautasdeju kopas (ap 600 dejotāju) ar 2000 – 3000 skatītājiem – ļoti līdzīgi cipari kā iepriekšējos svētkos Milvokos. Amerikas latviešu Dziesmu svētki ir pastāvējuši 63 gadus, un centīsimies nodrošināt, lai tie atkal pieņemtos spēkā. Esam krietni piestrādājuši pie programmas (lasiet 6. lpp.!), lai tā atspoguļotu visu to, ko Amerikas latvieši ir veikuši un izveidojuši kultūras laukā pēdējā gadsimtā, kā arī dotu iespēju modernās kultūras ietekmei. Esam pūlējušies izveidot budžetu, lai tas būtu tāds, ko Amerikas latviešu sabiedrība, ar ārējo atbalstu, var „pacelt”. Esam centušies atrast iespēju iesaistīt ikvienu, kuŗš vēlas piedalīties latviešu mantojuma uzturēšanā, – tātad ceru jūs visus redzēt vai nu svētku dalībniekos, vai skatītājos nākamvasar!

#Laiks