Ievērojamie dalībnieki: Ročesteras Vanadziņš
- elgaozols
- Dec 6, 2016
- 2 min read

Ja jums gadītos būt Ņujorkas štatā un brīnīties vai patiesi tuvajā trīs mašīnu garažā redzama grupa priecīgu polkas dejotāju, tad drošivien esat atraduši nesen atjaunoto dejas grupu “Ročesteras Vanadziņš.” Tākā Ročesterā nav latviešu nama, dejotāji notur mēģinājumus Goodwin ģimenes mājās. Tur viņi mīļi gaidīti ar svaigiem cepumiem, bet ziņkārīgi kaimiņi brīnās par mēģinājumiem, kad siltās dienās garāža stāv vajā.
Vietējie Daugavas Vanagi dibināja Vanadziņu 1963. gadā. Sākotnēji tā bija bērnu deju grupa, bet, kad bērni pieauga, turpināja kā pieaugušo grupa, kura ļoti aktīvi darbojās septiņdesmitajos gados un arī uzstājās dziesmu svētkos. Kopš tā laika grupa ir vairākkārt atjaunota un atkal apsīkusi, un pēdējo reizi darbojās deviņdesmitajos gados. Ideja to tagad atjaunot radās pagājušogad, kad Līga Nutere, jaunā Ročesteras Daugavas Vanagu priekšniece, aptaujāja jaunākus biedrus, lai uzzinātu kādas nodarbības viņus iedvesmotu, un skaidrā atbilde bija tautas dejas! Protams, vajadzīga deju skolotāja. To uzņēmās darīt Skaidrīte Johnson, viena no Vanadziņa dibinātājiem, kura kamēr vien notikusi dejošana Ročesterā, to ir darijusi nu jau vairākām paaudzēm.
Caurmēra Vanadziņa dejotājam nav iepriekšēja dejošanas pieredze, kur nu vēl pieredze dejojot dziesmu svētkos, bet viņi ir sajūsmināti par šo iespēju. Ročesteras latviešu sabiedrība ir samērā maza - to sastāda sešdesmit biedru luterāņu draudze un trīsdesmit sešu biedru Daugavas Vanagu apvienība - bet tā tomēr ir aktīva, ar dievkalpojumiem, pamatskolu, latviešu svētku svinībām, kori (“Līga”, kas arī piedalīsies Baltimorā), un pat jaundibinātu golfa sacensību. Šodien tā var atkal pievienot tautas dejas šajā sarakstā, un šīs vasaras dziesmu svētki dos Vanadziņa biedriem iespēju demonstrēt, cik spoži kvēlo latviešu dvēsele viņu pilsētā.
“Sajūta ir lieliska. Gadiem ilgi mēs esam domājuši, ka esam pārāk maza latviešu kopiena, lai izveidotu deju kolektīvu, kas varētu piedalīties dziesmu un deju svētkos,” skaidro Nutere. “Ceru, ka tas iedvesmos arī citas mazākas pilsētas Amerikā uzsākt ko jaunu – galvenais ir griba darboties, visu pārējo var nokārtot, vienmēr rodas iespējas un problēmu risinājumi, visus šķēršļus var pārvarēt, ja ir mērķis un vēlme saglabāt latvisko vidi.”
Comments