12. oktobris - Raksts LAIKS avīzē: Uz priekšu - uz Baltimoru!

XIV Vispārējo latviešu dziesmu svētku Rīcības komitejas priekšsēde Marisa Gudrā sarunājas ar Ligitu Kovtunu

Kā rit darbi, gatavojoties Baltimoras Dziesmu svētkiem, kā pildās budžets, kā piesakās dalībnieki un viesi?

Darbi rit ļoti raiti, tiek slēgti līgumi ar visām sarīkojumu zālēm, tautas deju lieluzveduma un kopkora pragrammas jau ir sastādītas. Esam vienojušies ar pazīstamiem viesmāksliniekiem no Latvijas par dalību mūsu svētkos (koris Sōla, Latvijas Nacionālā teātra trupa, post-folkloras grupa Iļģi un Daumanta Kalniņa kvintets). Arī svētku sarīkojumu kalendārs ir gandrīz pabeigts.

Pirms apstiprinājām budžetu, mēs daudzus mēnešus debatējām par to, analizējām iepriekšējo svētku budžetus, apspriedām paredzētās izmaksas un ienākumu iespējas. Pašreiz budžeta izpilde rit kā iecerēts, bet tas nenozīmē, ka mūsu līdzekļu piesaistes darbs ir beidzies. Ienākumi no biļešu pārdošanas segs tikai daļu no dārgām sarīkojumu zāles izmaksām, tāpēc nesen iegūtais bezpeļņas organizācijas statuss, kas dod nodokļu atlaides likuma noteiktajā kārtībā visiem ziedotājiem, gan individuālajiem, gan juridiskajiem, ir mums ļoti būtisks notikums.

Par viesu ieinteresētību svētku sarīkojumu apmeklēšanā zināsim vairāk pēc tam, kad uzsāksim biļešu pārdošanu. Šobrīd zinām tikai to, ka svētku viesiem paredzētie viesnīcu istabu bloki visās trijās viesnīcās ir jau norezervēti. Tas nozīmē, ka svētku viesi jau ir rezervējuši vairāk nekā 500 istabu. Īpaši lepni esam par dalībnieku aktīvo pieteikšanos - ir pieteikušās vairāk nekā 20 deju kopas (tātad - apmēram 360 dejotāji), interesi ir izrādījuši vairāk nekā 15 koŗi. Šie skaitļi neietver vismaz 100 Gaŗezera Vasaras vidusskolas audzēkņus, kas arī piedalīsies svētkos gan tautas deju lieluzvedumā, gan kopkoŗa koncertā. Gatavošanos šiem svētkiem viņi uzsāka jau šovasar.

Tomēr mēs ceram uz vēl lielāku dalībnieku atsaucību un, ja deju kopas vai kori vēl nav paspējuši pieteikties, lūdzam nepalaist garām šo vienreizējo kopā būšanas iespēju! Šīs ir mūsu kopīgās svinības, šī ir mūsu dāvana Latvijai tās simtgadē.

Vai un kas būs jauns šajos svētkos, ņemot vērā ASV latviešu dziesmu svētku ilggadīgās tradicijas?

2017. gada dziesmu svētki Baltimorā būs gan ASV latviešu dziesmu svētku tradīciju atcere, gan nākotnes svinēšana, gan jaunu virzienu meklēšana. Kā jaunumus varu minēt latviešu filmu demonstrāciju triju vakaru garumā un slavena Rīgas restorāna šefpavāra, kurš klājis galdu gan prezidentiem, gan pasaules šovbiznesa spīdekļiem Rīgā, dalība Svētku banketā ar tam speciāli sastādītu un gatavu ēdienkarti. Jauninājums ir arī tas, ka izmantojam visas jaunākās tehnoloģiju iespējas, lai varētu sazināties ar darbinieku pulkā uzaicinātiem talantīgiem koordinātoriem, kas dzīvo pilsētās, kas atrodas patālu no Vašingtonas rajona. Tautas deju lieluzvedumu koordinē Astrīda Liziņa, kura ar visiem saviem palīgiem mīt Filadelfijā. Krisīte Skare no Bostonas vada Mūzikas nozari, bet sazinās ar palīgiem Ņujorkā un Vašingtonā. Jaundeju koordinātore arī dzīvo Bostonā.

Vēl viens jauninājums ir saistīts ar līdzekļu piesaisti. Proti, svētku individuālajiem atbalstītājiem ir izveidots īpasš piedāvājums, ko varat aplūkot mūsu mājas lapā, kā arī ērtāka iespēja ziedot izmantojot mūsdienu tehnoloģijas. Lūdz nepalaidiet garām iespēju arī finansiāli atbalstīt dziesmu svētkus Baltimorā!

Kas šobrīs visvairāk nodarbina un kas rūp Rīcības komitejai? Kā mēs - individuāli, organizācijas, ārzemju latviešu preses izdevumi - varam palīdzēt?

Laika un līdzekļu trūkums ir tas, kas šobrīd visvairāk uztrauc Rīcības komiteju. Sākumā mēs visi bijām gatavi veltīt šim projektam ievērojami daudz enerģijas, bet man šķiet, daži no mums neiedomājās, cik daudz darba un laika tas no mums prasīs. Dziesmu svētku organizēšanas darbam parasti tiek veltīti vismaz pieci gadi, bet mēs to mēģinam paveikt pusotra gada laikā. Debatējam, sazvanāmies, sarakstāmies, lemjam visas dienas gaŗumā, lai gan lielākā daļa no mums strādā ar pilnu slodzi savā “maizes darbā”.

Tiešām izjūtam lielu sajūsmu par svētkiem, un morāls atbalsts tiek izteikts no visām pasaules malām, un tas liek mums justies lepniem un gandarītiem par uzsākto projektu. Un viens no veidiem, kā jūs varat atbalstīt šos svētkus, ir tajos piedalīties - gan kā skatītājs, gan kā dalībnieks. Mēs jūs gaidam Baltimorā 2017. gada jūnijā, mēs gribam jūs redzēt mūsu rīkotajos koncertos, izstādēs, teātros, filmu vakaros un vakara ballēs. Jūs visi esat mīļi gaidīti!

Kas tevi pārliecināja uzņemties šo ļoti atbildīgo pienākumu? Cik ASV dziesmu svētkos pati esi piedaiījusies, ko darījusi?

Tāpat kā citiem, arī man ir savs saraksts ar dzīves mērķiem un sapņiem, un tajā ir minēts, ka es kādreiz vēlētos darboties Amerikas latviešu dziesmu un deju svētku Rīcības komitejā. Ceru arī kādreiz būt Latvijas dziesmu svētku organizētāju vidū. Esmu piedalījusies trijos latviešu dziesmu svētkos ASV (gan tautasdeju lieluzvedumā, gan kopkoŗa koncertā), latviešu dziesmu svētkos Kanādā un ar Vašingtonas tautas deju kopu Namejs piedalijos dziesmu svētkos Latvijā.

Kad pagājušā gada rudenī sapratām, ka nevienas ASV pilsētas latviešu sabiedrība nav gatava uzņemties rīkot nākamos Vispārējos latviešu dziesmu svētkus, viens mans draugs, kurš tagad arī ir Rīcības komitejā, ieminējās par ideju rīkot svētkus Vašingtonas apkārtnē (varbūt tas toreiz bija domāts vairāk kā joks). Es to ideju vairs nevarēju izmest no galvas un nolēmu, ka nedrīkst šādu iespēju palaist garām. Kādēļ es uzņēmos svētku rīkošanu? Tāpēc, ka tas bija mans sapnis. Esmu nesen beigusi studijas Mākslas menedžmentā un zinu, ka rīkot šāda veida svētkus un festivālus būs mans ideālais maizes darbs. Tāpēc - kāpēc nesākt to darīt jau tagad?

Pastāsti, lūdzu, tuvāk par sevi! Un par savām aktivitātēm ALA!

Es uzaugu Bostonā, gāju Bostonas Trimdas draudzes latviešu skolā un Gaŗezera Vasaras vidusskolā. Dziedāju draudzes korī, darbojos draudzes padomē un tad darba dēļ pārcēlos dzīvot uz Vašingtonu. Piecus gadus strādāju par ekonomisti valdības iestādē pirms aptvēru, ka gribu atgriezties savā profesijā, kas ir saistīta ar mūziku un mākslu (man ir bakalaura grads mūzikā). Vēlējos arī izmantot sarīkojumu organizēšanas prasmi, ko ieguvu vairākus gadus organizējot Amerikas latviešu jaunatnes apvienības (ALJA) pasākumus un nolēmu uzsākt studijas Mākslas menedžmentā.

Trīs gadus biju ALA valdes sekretāre, bet nolēmu šo darbu pamest, lai veltītu visu savu brīvo laiku dziesmu svētku sagatavošanai. Es patiešām apbrīnoju katru ALAs valdes locekli par viņu lielo laika un darba ieguldījumu, lai nodrošinātu to, ka latviešu valoda, kultūra un sakari ar Latviju turpina pastāvēt ASV latviešu sabiedrībā.

Esmu arī ļoti pateicīga ALAs valdei par financiālo atbalstu Baltimoras dziesmu svētkiem, kā arī par personīgo morālo atbalstu, it īpaši no Kultūras nozares vadītājas Līgas Ejupes. Ja nebūtu ALAs izglītības un kultūras programmu, ja nepastāvētu ciešā sadarbība ar Apvienoto baltiešu komiteju (ABK), tad Amerikas latviešu sabiedrībā arī nebūtu tā pamata, uz kuŗa ASV latviešu dziesmu un deju svētki vispār var pastāvēt. Un ja nebūtu svētku, tad tas būtu milzīgs zaudējums nu jau vairākām latviešu paaudzēm, kas ir dzimušas un uzaugušas šeit. Nu, kā tad tā?! Es to nemūžam nenovēlētu nevienam latvietim, kam sirds alkst pēc dziesmām un kājas pašas kustas deju taktī!

#Laiks #RīcKom